Nihi ta onra si difunto Candy Taman. Meggai na ha cho’gue para i lengguahen-måmi, kuttura-måmi, musika yan i taotao siha giya i Marianas. Estague i
Este na estoria tumulaika yan pumula si Rita Inos yan yumunga’ si L. Gue. Un tiempo guaha un sapateru ni gof popble . Taya’ ha’
Estague’ åmot tabadiyu Ma’u’usa para malinek ulu’ pat måhågga’ gui’eng. Este i primet na biåhi ni’ mamå’tinas yu’ åmot nåtibu. Este un nuebu na prugråma
Esta mas kinu kuatro meses si Makåhna på’go. Ya sumen dumådangkolo’ gui’ kada diha. På’go siña ha na’tunas i aga’gå’-ña, chumåchalek gui’ todu tiempo yan
Noskuantos na simåna sigiente i mafañågu-ña si Makåhna, måtto i pakyo Mawar giya Guåhan. Ti hu tungo’ na pau sen fotte i pakyo. Lao i
Government of Guam, 1975Department of EducationAgana, Guam Un paluma, un ga’lagitu yan un patgon nganga’ manafatta ni’ manna’manman siha na kosas ni’ nina’siñan-ñiha. I palumna
Fa’tinas as si Gov Guam, DOE gi 1974. Antetes na tiempo, miyon na sakkan tatte, annai gogof nuebo ha’ i tano’, esta gaige i memmo’.
Hafa masusede anggen mambisita Guahan si Kepuha un diha ha’? Hafa i hinasso-ña si Kepuha anggen mambisita Guahan pago na tiempo? I tiempon egga’an na
(Every week or so the Guam Museum will be sharing something in the CHamoru language about our history, culture and folklore. This week we are
Esta maloffan i ora ni’ mafañågu si Makåhna! Dipotsi na bei mañagu gi Måyu 26. Lao sen takhilo’ i hagå’-hu (high blood pressure) ya i
