(Every week or so the Guam Museum will be sharing something in the CHamoru language about our history, culture and folklore. This week we’ll be
Numiru #173, #35, yan #36 ginen Tano’ PokémonHåfa adai todos hamyo’! Si Profesot Pugua’ yu’, ya’ i guinifi’-hu na’tuge i lepblo pot todu Pokémon siha
(Every week or so the Guam Museum will be sharing something in the CHamoru language about our history, culture and folklore. This week we’ll be
Chogue håfa malago-mu ya bai hu chogue håfa malago-hu.Hågu sa hågu, ya guåhu sa guåhu.Hågu yan guåhu, guåha hinasota para ta diside håfa maulek pat
Må’pos na simåna sumaonao ham yan si Lulai gi hatdin åmot para bei in tånom mås tinanom åmot siha ya trongko siha. Gof ya-ña si
Ti siña hu hongge na esta 10 meses si Makåhna! Kalang kao mañågu yu’ nigap? Ti åpmam esta uno ånos gui’! Debi di in planeha
Biba Mes Chamoru! Ma’pos na sakkan, gi Mes Chamoru, hu fa’tinas nengkanno’ Chamoru kada diha. Mina’dies na nengkanno’ hu fa’tinas i kådun mannok. Hayi ti
Biba Mes Chamoru! Guaha palabra siha gi fino Englis ti hu tungo’ pumula’ gi fino Chamoru. Pues mamaisen yu’ i Kumisión i Fino’ Chamoru kao