(Every week or so the Guam Museum will be sharing something in the CHamoru language about our history, culture and folklore. This week we’ll share a story inspired by some hunters who went into the jungles of Yigo in order to catch some ayuyu).

Un puengi kuåtro ham na mangga’chong mameskan tåno’, mane’ayuyu ham giya Yigo.

Manggof chaddek ham mameska sa’ gi una ora in sedda’ yan in kenne’ dies na ayuyu.

Ti åpmam hu li’e’ gi me’nå-hu i mås dångkolo’ na ayuyu ni’ lini’e’-hu ya duru di hu kekonne’.

Gigon para bai go’te gui’, kanna’ ha åkka’ yu’ pues hu gacha’ para bai konne’.

Lao sen makkat påpa’ i ginacha’-hu sa’ hu puno’ ha’ i ga’ga’.

Ai esta mañotsot yu’ put i bidå-hu.

Gigon måtai i ayuyu hu siente un dångkolon manengheng gi enteru gi tahtaotao-hu.

Mumasahalom i fasu-hu ya todu yu’ fugu esta manachu pilu-hu.

Humomhomhom mås i halomtåno’ ya todu ham manma’å’ñao.

In pikura lumoffan i dies kinennen-måmi ya duru manmalågu ham tåtte’ para i trak-måmi ni’ ti gef chågo’ huyong gi halomtåno’.

Lao ti in sedda’ i chalan-måmi huyong.

Ti in kemprende gi minagåhet sa’ ti gof mappot i chalan, lao manabak ham.

Kalan mohon åpmamam i hinanao-måmi lao sigi ham ha’ ma na’fanabak.

Puti lokkue’ todu i pietnå-ku ya annai hu håtsa hulo’ i katsunes-hu annok un dångkolon dinigridon kånnai taotao gi satnot-hu.

Gi mina’tres biahi ham tåtte gi lugåt annai hu gacha’ i ayuyu, hu tungo’ ha’ håfa para bidå-hu.

Manggagao yu’ dångkolo’ na asi’i na ti hu håsngon pumuno’ i ga’ga’.

Ti munhåhayan yu’ manggagao asi’i hu hungok un bos na ilelek-ña para bei in seta i dies na ayuyu, bei in fanhånao ya adahi na in bira ham ta’lo tåtte.

Magåhet na annai in seta I dies ayuyu chaddedek in sedda’ huyong i karetan-måmi ya huggan uttemo biahi na in bira ham tåtte guihi na lugåt.

Mås di tres diha sagå-ña i dinigridu gi petnå-ku ya hu hongge na i taotaomo’na chumo’gue ayu giya Guahu.

Related Posts

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *